|
|
Spāņu valoda
Spāņu valoda
Español, Castellano |
| Izruna: |
IPA: /espaˈɲol/, /kasteˈʎano/ vai /kasteˈʝano/ |
| Valodu lieto: |
Argentīna, Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Dominikāna, Ekvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Puertoriko, Spānija, Urugvaja, Venecuēla;
Nozīmiga iedzīvotāju daļa: Andora, Beliza, Gibraltārs, Trinidāda un Tobāgo, ASV. |
| Runātāju skaits: |
Dzimtā valoda: 322– 400 milj.
Kopā: 400–500 milj. |
| Reitings: |
2-4 (dzimtā val.)
Kopā: 3 |
| Valodu saime: |
Indoeiropiešu
Itāliskās
Romāņu
Rietumitāliešu
Gallu-ibēriešu
Ibēriešu-romāņu
Rietumibēriešu
Spāņu valoda |
| Rakstība: |
Latīņu alfabēts (spāņu ortogrāfija) |
| Oficiālais statuss |
| Oficiālā valoda: |
21 valsts un teritorija |
| Regulators: |
Spāņu valodas Akadēmiju asociācija |
| Valodas kodi |
| ISO 639-1: |
es |
| ISO 639-2: |
spa |
| ISO 639-3: |
spa |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. |
- a - a
- b - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- c - k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā Ө(šļupstošs s)
- ch - č
- d - d
- e - e
- f - f
- g - g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu - pirms e un i - g
- h - neizrunā
- i - i
- j - h
- k - k (tikai aizgūtos vārdos)
- l - l
- ll - ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m - m
- n - n
- ñ - ņj
- o - o
- p - p
- qu - k
- r - r
- s - s
- t - t
- u - u
- v - vārda sākumā vai pēc m un n - b, citur - v
- w - w (tikai aizgūtos vārdos)
- x - ks
- y - pirms patskaņiem - j,atsevišķi - i
- z - Ө(šļupstošs s)
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
Spāņu valodā ir:
|
|
vienskaitlī
|
daudzskaitlī
|
|
vīr. dz.
siev. dz.
|
el
la
|
los
las
|
|
|
vienskaitlī
|
daudzskaitlī
|
|
vīr. dz.
siev. dz.
|
un
una
|
unos
unas
|
|
